|
LĪGA PURMALE
06.11.2008. — 29.11.2008.
LĪGA PURMALE
TĀ PATI AINAVA ( 06.11.-29.11.2008 )
Jaunākajā personālizstādē Līga Purmale ar pašizvēlēto nosaukumu „Tā pati ainava” it kā ironiski „sertificē” savu jau izveidojušos un par zīmolu tapušo individuālo rokrakstu.
Savu pirmo zvaigžņu stundu māksliniece piedzīvoja kopā ar Miervaldi Poli 1974. gadā leģendārajā izstādē Poligrāfiķu klubā, kur pirmo reizi Latvijā tika demonstrēts jauns mākslas stils – fotoreālisms.
Aktuālajai izstādei autore radījusi 17 jaunas lielformāta gleznas, kuras demonstrēs pilsētas dzīves un klasiskās lauku ainavas „portretējumus”.
Savā profesionālajā varēšanā Līgas Purmales jaunākās magoņu kompozīcijas pārliecinoši konkurē ar amerikāņu fotoreālisma klasiķes un zvaigznes Džordžijas O’Kīfas ( Georgija O’Keeffe ) darbiem.
Panorāmiskais Latvijas dabas skats „Tā pati ainava” devis nosaukumu visai jaunajai ekspozīcijai. Galerijas 1. stāvā eksponētas pulsējoši sarkanas ziedu ainavas un gleznainas Latvijas ainavas ar „purmaliskām” miglām un smalku dabas noskaņu reprezentāciju, 2. stāvā - apmeklētājus sagaida mūsdienu pilsētas ( Rīgas ) izspēlētas dzīves ainas ar grafiti, transporta kustību, kafejnīcu apmeklētājiem (priekšplānā Miervaldis Polis „Absinta dzērāji”),dejotājiem, daiļslidotājiem un mūsdienu jauniešu raksturīgiem tipāžiem u.c.
Autores perfekcionisms un ārkārtīgi godprātīgā attieksme pret mākslinieces profesiju, kā arī spēja nekļūdīgi atrast vērtīgus sižetu ir tas, kas vienmēr valdzina un piesaista skatītājus. Līgas Purmales laikmetam raksturīgās izstādes vienmēr ir pulcinājušas milzīgu skatītāju skaitu. Latvijas Valsts Mākslas Muzejā izstādi ”Redzamā pasaule” (2003.) apmeklēja 17 tūkstoši cilvēku.
Līgu Purmali (dz. 1948) pamatoti var uzskatīt par vienu no fotoreālisma principu izveidotājiem latviešu glezniecībā. Savā daiļradē māksliniece pievērsusies vairākām tēmām – panorāmiskiem pļavu un mežu skatiem, ainavām ar miglu, atsevišķu detaļu tuvplāniem, arī pilsētas dzīvei un tās ritmiem. Pēdējos gados mākslinieces tēlu pasaulē uzplaiksnī vibrējošas dejotāju figūras pulsējošos sarkanos toņos. Visas Līgas Purmales risinātās tēmas caurvij noskaņu meklējumi. Māksliniecei piemīt spēja transformēt realitāti, bagātinot to ar visdažādākajiem efektiem. Gleznieciski smalkie dabas ainavu un pilsētas skatu “portretējumi”, izsvērtās krāsu un gaismēnu kompozīcijas Līgu Purmali raksturo kā vienu no spēcīgākajiem glezniecības meistariem. Lai gan mākslinieces galvenā radošās darbības joma ir glezniecība, viņa strādājusi arī grafikā un scenogrāfijā. Latvijas Nacionālajā operā Līga Purmale veidojusi scenogrāfiju Pētera Čaikovska baletam “Gulbju ezers” (2002) un Ādolfa Adāna baletam “Korsārs” (2003).
Darbi kolekcijās:
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Rīga / Latvija
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, Rīga / Latvija
Valsts Tretjakova galerija, Maskava / Krievija
Klāva Sīpoliņa fonds / Kanāda
Aināra Gulbja privātkolekcija
Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, Rugers University, Ņujorka / ASV
|