Ilmāru Blumbergu (1943. - 2016.) var uzskatīt par spēcīgāko mītiskās domāšanas pārstāvi Latvijas mākslā. Viņu vienmēr ir nodarbinājusi tēma, kas ir definējama kā cilvēks un viņa eksistences „nepanesamais vieglums”, ar kuru katrs un visi saskaras savā dzīves gājumā. Dzīve un nāve ir viņa mākslas izpētes objekts, sastopams mākslinieka daiļradē - scenogrāfijā, stājdarbos, grāmatu ilustrācijās, grafikā.

Ilmārs Blumbergs piedalījies nozīmīgās mākslas izstādēs pasaulē – 2001. gadā ar filmu „Burvju flauta” (rež. Viesturs Kairišs) pārstāvējis Latviju 49. Venēcijas biennālē, viņa darbi bijuši eksponēti izstādē “Baltijas laiks” Galerie im Taxipalais un Galerie desLandes Tirol Insbrukā / Austrijā (2002.), izstādē “Testimonio de la Fe” Museo de la ciudad de Madrid Madridē / Spānijā (2002.) u.c. Realizētas nozīmīgas mākslinieka personālizstādes gan Vācijā (Lichthof des Auswartigen Amtes, Berlīnē), gan Francijā (Luksmeburgas dārza oranžērijā, Parīzē), Norvēģijā (Vigelāna muzejā, Oslo) un citur.

2004. gadā San Ludovico baznīcā Venēcijā notika Ilmāra Blumberga personālizstāde "Lūgšana par redzēšanu", par kuru mākslinieks saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības Gada Lielo balvu vizuālajā mākslā 2004.